Tsuboya ware/prg: Difference between revisions
Created page with "Tsuboya ware" |
Created page with "'''Tsuboya ware''' (壺屋焼, ''Tsuboya-yaki''), kaita kaba ''Yachimun'' Okinawis de, estu Ryukyuan kera stils, katan Tsuboya de Naha, Okinawa, Japan de anka. Is de mands de 17-e de muns, kerta kaba glesas muns de kaisin kera, kerta kaba kaisin de sils." |
||
| Line 2: | Line 2: | ||
<languages /> | <languages /> | ||
'''Tsuboya ware''' (壺屋焼, ''Tsuboya-yaki''), kaita kaba ''Yachimun'' Okinawis de, estu Ryukyuan kera stils, katan Tsuboya de Naha, Okinawa, Japan de anka. Is de mands de 17-e de muns, kerta kaba glesas muns de kaisin kera, kerta kaba kaisin de sils. | |||
'''Tsuboya ware''' (壺屋焼, ''Tsuboya-yaki''), | |||
== Istoria == | |||
Tsuboya karkā glāidā sūmā sils, kants i 1682, kan Chibana, Wakuta, in Takaraguchi kīm rāpā i Tsuboya swenā, Ryukyu kungs māitā. Kā pūri karkā gāi, Kori karkā tūti, kais sūmā lūkā kants dāi, kais sūmā karkā mānā. | |||
Tsuboya | Meiji wēsis, mānā karkā tūti, kais sūmā karkā mānā. Taisho wēsis, folk-craft sūmā kants dāi, Yanagi Muneyoshi māitā. 1985 wēsis, Jirō Kinjō kants dāi, Ōkinawa mānā, kais sūmā karkā kants dāi. | ||
== Gīšas i Swīti == | |||
Tsuboya gīšas es iśka dwi sūni: | |||
Tsuboya | * ''Arayachi'' (荒焼) – nō glāstā sūni, kō mitsū gāstis wāteru tūpā i saki kānīstis. | ||
* ''Arayachi'' (荒焼) – | * ''Jōyachi'' (上焼) – dīwnis sūni, kō mitsū rādnas, bīlas i mīnas glāstis. | ||
* ''Jōyachi'' (上焼) – | |||
<div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> | <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> | ||
Revision as of 19:53, 2 July 2026

Tsuboya ware (壺屋焼, Tsuboya-yaki), kaita kaba Yachimun Okinawis de, estu Ryukyuan kera stils, katan Tsuboya de Naha, Okinawa, Japan de anka. Is de mands de 17-e de muns, kerta kaba glesas muns de kaisin kera, kerta kaba kaisin de sils.
Istoria
Tsuboya karkā glāidā sūmā sils, kants i 1682, kan Chibana, Wakuta, in Takaraguchi kīm rāpā i Tsuboya swenā, Ryukyu kungs māitā. Kā pūri karkā gāi, Kori karkā tūti, kais sūmā lūkā kants dāi, kais sūmā karkā mānā. Meiji wēsis, mānā karkā tūti, kais sūmā karkā mānā. Taisho wēsis, folk-craft sūmā kants dāi, Yanagi Muneyoshi māitā. 1985 wēsis, Jirō Kinjō kants dāi, Ōkinawa mānā, kais sūmā karkā kants dāi.
Gīšas i Swīti
Tsuboya gīšas es iśka dwi sūni:
- Arayachi (荒焼) – nō glāstā sūni, kō mitsū gāstis wāteru tūpā i saki kānīstis.
- Jōyachi (上焼) – dīwnis sūni, kō mitsū rādnas, bīlas i mīnas glāstis.
Local clay, including red-textured shimajiri mahji and white gushitou, is molded by wheel or cast in molds. After forming and drying, a slip coating known as engobing is applied. While the slip is semi-dry, artisans carve patterns before applying enamel overglaze made from natural materials such as coral limestone and rice husk ash. The ware is then fired once in a kiln—traditionally a climbing kiln, now more commonly gas-fired—to attain its characteristic finish.
Production Process
- Clay is sourced locally, mixed, filtered, and kneaded.
- Forms are shaped using foot-powered wheels or molds; this includes functional vessels and decorative figurines like shisa.
- An engobe of white slip is applied, followed by carving when partially dry.
- Enamel overglazes impart vibrant colors; distinctive red enamel (aka-e) is derived from Okinawan-exclusive local materials.
- A single firing solidifies form and finish; gas kilns are favored today for environmental and practical reasons.
Cultural Significance
Tsuboya ware has remained the core of Okinawan ceramics since its inception, even as urban scent concerns forced kilns to move to regions like Yomitan and Ogimi. Tsuboya’s narrow streets still host numerous workshops and boutiques, and the Naha Municipal Tsuboya Pottery Museum, established in 1998, preserves the region’s heritage.
The craft produces both everyday utility pieces and ceremonial objects, such as urns and shisa guardian statues, reflecting Okinawa’s fusion of practicality and spiritual tradition. Tsuboya Yachimun Street remains a hub for tourists and collectors, and the work of master potters continues through family lineage and apprenticeships.
Notable Potters
- Jirō Kinjō – First Okinawan Living National Treasure, celebrated for fish and crustacean motifs.
- Kobashigawa Eishō – Revered for rediscovering and popularizing traditional red enamel techniques.
- Aragaki Eisaburō – One of the “Three Potters of Tsuboya” alongside Kinjō and Kobashigawa.
References
- “Tsuboya ware (Tsuboya-yaki).” Kogei Japan — Traditional Crafts of Okinawa. Accessed 2 December 2025.
- “Okinawa Pottery History and Tsuboya Yachimun Ware: Traditional Ryukyu Ceramics.” Bespoke Heritage. Published 2025. Accessed 2 December 2025.
- “Tsuboya-yaki.” REMIO Japan. Accessed 2 December 2025.
- “Ryukyuan pottery.” Overview of pottery in the Ryukyu Islands. Accessed 2 December 2025.
- “Tsuboya Pottery District.” Japan Guide — Naha & Okinawa travel guide. Accessed 2 December 2025.
- “Naha Municipal Tsuboya Pottery Museum.” Official overview page. Accessed 2 December 2025.